Agrā ceturtdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra daudzviet Kurzemē un Zemgalē, kā arī Rīgā un galvaspilsētas apkaimē paaugstinājusies līdz +31..+32 grādiem, un tik karsts laiks šajā datumā Latvijā ir pirmo reizi novērojumu vēsturē.Latvijas karstuma rekords tiek labots otro dienu pēc kārtas, bet šoreiz – atšķirībā no trešdienas, kad liela tveice bija tikai valsts dienvidu daļā, – karstums pārņēmis teju visu valsti. Rīgas lidostas termometrs sasniedza +34 grādus (noapaļojot, tātad reģistrēti vismaz +33,5 grādi). Cik man zināms, visā novērojumu vēsturē bijis vēl tikai viens gadījums, kad gaisa temperatūra Rīgā jūnijā sasniegusi +34 grādus – 1988.gada 7.jūnijs.
LVGMC izplata oranžo brīdinājumu; Kurzemē jau sākušies spēcīgi negaisi.
Beidzot dabūju savu negaisu 
Dienā saulains un baisā svelme +30 +32 grādi, debesīs ne mākonīša. Nolemts braukt uz Vakarbuļliem, jurā ūdens ļoti auksts, bet blakus Lielupe ar siltiem ūdeņiem, temperatura kāpj, svelme neizturama, sāk rasties un strauji augt mākoņi un ātri vien sasniedz lietus negaisa stāvokli,bet visi negaisa mākoņi strauji aug un aizvirzās uz ZA pusi Vidzemē, kur ari paliek par kārtīgiem negaisiem ar fotogeniskam laktam un pērkongalvām, no rietumiem 1/3 daļu debešu aizsedz izplūdušas un masīvas Kurzemes puses negaisu laktas kas iet jūras virzienā, Rīga ir pa vidu, saule un svelme, glābj ūdens un vējiņš, viss aiziet garām kā parasti… Arī A pusē atsevišķi negaisi saplūst vienā masīva laktā pa pusi debesjuma, kurai priekšā nepartraukti veidojas jaunas pērkongalvas,un aiziet uz A. Vējš iegriežās no ZR puses un strauji pastiprinās un paliek burtiski auksti, virs jūras ceļās migla un viļņiši, bet no Rīgas pienāk ziņas par svelmi +33+34 grādi,kamēr te salstam. Kādā brīdi virs Lielupes izveidojas mazītiņs negaisa mākonītis un radot 6 zibeņus/pērkonus aiziet jūrā un izlist. Vakarpusē Vidzemes pusē ļoti strauji attistas un spradzienveidigi izaug milzīgi skaists un samērā tuvs negaiss ar pamatīgu laktu un attāliem jaudīgiem spērieniem uz zemi un protams dodās prom A virzienā, tam aizmugurē turpina rasties arvien jaunas šūnas, kaspievienojas jau esošai… Nu arī rietumu pusē debesis sak strauji sabiezēt un palikt tumšas, vairākas strauji augošas gubas, ir tendence abu negaisu joslu saplūšanai un apviienošanai vienā frontē vai negaisu sistemā.. Tas arī vizuāli notiek un tad tas beidzot nāk virsū strauji tuvojoties no DR puses. Tuvojas masīva zili melna siena un pieaugoši pērkona dārdi, kad masīvs sienas mākonis tuvojās, paliek tumšs gandrīz kā naktī un saceļās brāzmains vējš, kas pēc tam uz brīdi norimst, tikmer tumsa un melni/zili mākoņi pārņem visu pludmali, skati patiešām baisi, tas strauji tuvojās, sienas mākoņis mutuļo, bet no R puses tuvojas balta gāziena siena kas aprij pludmali,paliek baisi, nāk triecienvētra ar tropisko gāzienu un sīku krusu… steigā slepjos mēžā un pakoju foto/mobilo maisos, tikmēr gāziens ar vētru klāt zeme griežās ar debesim kopā, koki lokās un traki gāz, viss mežs pludo, udens tek straumēs un peļķēs, sausa zeme ne’nem pretī, tumsu ļoti bieži izgaismo zibeņi un ir daži spēcigi tuvi spērieni, viss pamazām nomierinās, vienkārši gāz un zibeņo, gandrīz nepārtraukta rūkoņa, citi dārdi arī skaļāki, lietus pamazām mitejās, aktīva zibeņošana aizvirzās uz jūras pusi. Kopumā bez lieliem postijumiem, nolauzti sīki zari un Bolderāja milzu peļķes tradicionalās vietās, aizejošam negaisam ir skaisti un masīvi zibeņi ka arī mammatus mākoņi virs Rīgas. Piebraucot Imantai peļķes un slapjums strauji beidzās un te, Imantā Zolitudē nav nolijusi ne pile lietus! Vakarā vēroju mazu , bet aktīvu negaisu virs Rīgas D puses ar vairākiem zibeņiem zemē , bet pie mums vien 3 piles un viss, sausums tā ari palika.
Dienā saulains un baisā svelme +30 +32 grādi, debesīs ne mākonīša. Nolemts braukt uz Vakarbuļliem, jurā ūdens ļoti auksts, bet blakus Lielupe ar siltiem ūdeņiem, temperatura kāpj, svelme neizturama, sāk rasties un strauji augt mākoņi un ātri vien sasniedz lietus negaisa stāvokli,bet visi negaisa mākoņi strauji aug un aizvirzās uz ZA pusi Vidzemē, kur ari paliek par kārtīgiem negaisiem ar fotogeniskam laktam un pērkongalvām, no rietumiem 1/3 daļu debešu aizsedz izplūdušas un masīvas Kurzemes puses negaisu laktas kas iet jūras virzienā, Rīga ir pa vidu, saule un svelme, glābj ūdens un vējiņš, viss aiziet garām kā parasti… Arī A pusē atsevišķi negaisi saplūst vienā masīva laktā pa pusi debesjuma, kurai priekšā nepartraukti veidojas jaunas pērkongalvas,un aiziet uz A. Vējš iegriežās no ZR puses un strauji pastiprinās un paliek burtiski auksti, virs jūras ceļās migla un viļņiši, bet no Rīgas pienāk ziņas par svelmi +33+34 grādi,kamēr te salstam. Kādā brīdi virs Lielupes izveidojas mazītiņs negaisa mākonītis un radot 6 zibeņus/pērkonus aiziet jūrā un izlist. Vakarpusē Vidzemes pusē ļoti strauji attistas un spradzienveidigi izaug milzīgi skaists un samērā tuvs negaiss ar pamatīgu laktu un attāliem jaudīgiem spērieniem uz zemi un protams dodās prom A virzienā, tam aizmugurē turpina rasties arvien jaunas šūnas, kaspievienojas jau esošai… Nu arī rietumu pusē debesis sak strauji sabiezēt un palikt tumšas, vairākas strauji augošas gubas, ir tendence abu negaisu joslu saplūšanai un apviienošanai vienā frontē vai negaisu sistemā.. Tas arī vizuāli notiek un tad tas beidzot nāk virsū strauji tuvojoties no DR puses. Tuvojas masīva zili melna siena un pieaugoši pērkona dārdi, kad masīvs sienas mākonis tuvojās, paliek tumšs gandrīz kā naktī un saceļās brāzmains vējš, kas pēc tam uz brīdi norimst, tikmer tumsa un melni/zili mākoņi pārņem visu pludmali, skati patiešām baisi, tas strauji tuvojās, sienas mākoņis mutuļo, bet no R puses tuvojas balta gāziena siena kas aprij pludmali,paliek baisi, nāk triecienvētra ar tropisko gāzienu un sīku krusu… steigā slepjos mēžā un pakoju foto/mobilo maisos, tikmēr gāziens ar vētru klāt zeme griežās ar debesim kopā, koki lokās un traki gāz, viss mežs pludo, udens tek straumēs un peļķēs, sausa zeme ne’nem pretī, tumsu ļoti bieži izgaismo zibeņi un ir daži spēcigi tuvi spērieni, viss pamazām nomierinās, vienkārši gāz un zibeņo, gandrīz nepārtraukta rūkoņa, citi dārdi arī skaļāki, lietus pamazām mitejās, aktīva zibeņošana aizvirzās uz jūras pusi. Kopumā bez lieliem postijumiem, nolauzti sīki zari un Bolderāja milzu peļķes tradicionalās vietās, aizejošam negaisam ir skaisti un masīvi zibeņi ka arī mammatus mākoņi virs Rīgas. Piebraucot Imantai peļķes un slapjums strauji beidzās un te, Imantā Zolitudē nav nolijusi ne pile lietus! Vakarā vēroju mazu , bet aktīvu negaisu virs Rīgas D puses ar vairākiem zibeņiem zemē , bet pie mums vien 3 piles un viss, sausums tā ari palika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru