17. maijs. Joprojām negaisa gaidās.

 Šodienai tika prognozēti stipri negaisi un lietusgāzes, ap pusdienlaiku viss sākas cerīgi, tomēr notikumi tālāk neattistās ta ka bija domāts un lielie negaisi neizveidojas, pārsvara nelieli gubu/lietus mākoni kas strauji veidojās un izlīst, Daži nelieli negaisi tomēr izveidojas latvijas austrum un ZR pusēs.
Laika vērotāja no Meteolapas komentārs šajā sakarā: 

Novērojot radaru, sat.24 u.t.t., nākās konstastēt, ka pietuvojoties Rīgai, gubumākoņu zonu "ģenerācija" beidzās.
Aptuveni 18-tos ziņās teica, ka "..relatīvais gaisa mitrums Rīgā ir 42%" , tātad zems, pie attiecīgās temperatūras aptuveni +27*C.
Minēšu iespējamos iemeslus, kāpēc nebija negaisi, kam it kā daži priekšnosacījumi bija.
1) Anticikloniskā sistēmā vietām ir ir sausāka un vietām siltāka gaisa kabatas,- mums tāda, pa lielākai daļai no Latvijas, tika;
2)Cikloniskā sistēma ar centru virs Spānijas un oklūzijas fronti virs Čehijas, jau rada siltu un visai stipru vēju atmosfēras augšējos slāņos no Dienvidu, DA puses, kas tieši mūsu reģionā vilka mākoņu cepures tālu prom no vertikālās darbības vietām ZA virzienā. Toties zemākie slāņi aizvirzījās ZR virzienā. (tas daļēji neļāva mākoņiem attīstīties, - citos apstākļos, tā var nebūt problēma, bet no visām pusēm siltā gaisa masā, tā ir problēma);
3)Lai,piemēram, attīstītos noturīgs "tornādo", ir nepieciešams gan silts un mitrs gaiss(Amerikas apstākļos no Floridas līča, un auksts vai vēss gaiss no Rietumpuses Klinšu kalniem, tie atrodas milzīgos daudzus tūkstošus km attālumā, tomēr atmosfērā arī procesi mēdz būt milzīgi)
-Secinājums, varbūt pietrūka "aukstā gaisa" jeb temperatūru starpibas, vismaz par 5..7*C, pirms un pēc mākoņa. Siguldā kautkas līdzīgs bija, un tur arī vismaz lija.
4) Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas HES ūdenskrātuves ar savu fizikālo dabu, Dienas vidū intensīvi sila un iztvaikoja dodot vēlākos mākoņus Siguldai, Limbažiem un Jūrmalai. Uz vakaru saules radiācijai un teperatūrai samazinoties notiek dažadi interesanti procesi, tai skaitā arī kondensācija, kas pēc būtības ir pretēja iztvaikošanai, jo pirms negaisa šajā gadījumā bija siltā gaisa masa, aiz tā vēl siltāka, bet temperatūru starpība ir neliela, -par mazu, lai kas graujošs notiktu. Process norimst.
5) Superšūna, tāda kā virs Ukrainas, var atnākt ar "saviem noteikumiem", bet parastie konvektīvie mākoņi ar kādu pērkonu, stipri ir atkarīgi no vietēja rakstura mituma, spiediena izmaiņām.
6) Atceramies, ka tad kad gaiss piesātinās ar ūdens tvaikiem, tas kļūst mazāk blīvs, tāpēc "konvektīvās pēcpusdienās" spiediens nedaudz krīt, BEET mitrumam no gaisa izdaloties (rasa), spiediens atkal kāpj!
Es neminēju visus iespējamos faktorus, bet daļu, ieskatam.

Zemāk manas bildes- konvektīvie mākoņi  šodien Rīgā.

 Vienubrīd sāk likties, ka nu beidzot sāk strauji attistities negaisa mākoņi, tomēr strauji izaugot tie tikpat strauji izlīst un tālāk neattistās..

 No lieliem negaisiem, kas pa dienu veidojās Lietuvas vidienē un Baltkrievijā līdz Rīgai nonāca vien izlijušas laktas ar neizteiktiem mammatus mākoņu elementiem, vakarā un naktī viss norimst un negaisi vairs neveidojas...